“Es neesmu pietiekami gudra”
Lilita Danilāne · Alter Ego skola
Esiet sveicināti! Ar jums kopā Lilita Danilāne un Alter Ego skola. Šodienas tēma "Es neesmu pietiekami gudrs vai gudra". Tu esi šeit, jo tev pietiek. Man šķiet, ka neesmu pietiekami gudrs vai neesmu pietiekami gudra. Cik bieži šī doma ir bijusi tavā galvā? Skaļi vai pavisam klusi? Ne vienmēr kā vējš vājš brīdis, bet kā fona troksnis. Pastāvīgs, netraucējošs, bet nemitīgs. Un tas notiek. Tu turies. Tu sēdi sapulcē un nepajautā to, ko īstenībā nesaproti. Tu atliec projektu, jo vēl neesi gatavs, vēl neesi gatava. Tu lasi, trenējies, mācies, bet joprojām šaubies, vai drīksti runāt. Šodien šajā epizodē es vēlos, lai tu izdari vienu lietu. Apstājies un paskaties šai domai tieši acīs. Nevis bēdz, ne apslāpē. Vienkārši ļauj tai būt un mēģini saprast, kas tā patiesībā ir.
Ja tas, ko tu sauc par "Es neesmu pietiekami gudrs vai gudra", nav fakts, tā ir programma, ieradums, es teiktu, automatizēta domāšana, un tev nav jādzīvo pēc tās nosacījumiem. Šodien es tevi vedīšu caur šim iekšējam stāvoklim ne tikai teorētiski, bet praktiski. Mēs runāsim par to, no kurienes šī doma nāk, kā tā formē mūsu identitāti, kā tu vari to mainīt. Nevis ar pozitīvo frāzēm, bet ar pārdzīvojumu, ar rīcību, kustību, ar sava alter ego aktivizēšanu. Un, jā, šī nebūs vienkārša saruna. Tā būs skaista, neērta un tieša, bet tā var kļūt par tavu atbrīvošanās sākumu. Un, ja tu gribi vairāk nekā tikai klausīties, nāc uz mūsu skolu Alter Ego. Mēs tur nemācām dzīvot pareizi. Mēs mācām dzīvot patiesi, no sava centra, no savas jaudas.
Bet pagaidām esi šeit ar mani un ļauj man tev parādīt, kas tu esi, kad vairs netici šai vecajai domai. Kā tad tas ir, kad doma kļūst par dzīves stratēģiju? Zini, vistīstamākais šajā domā "Es neesmu pietiekami gudrs vai gudra" ir tas, ka mēs tai sākam ticēt ne vairs kā domai, bet kā savai identitātei. Nevis es šobrīd nezinu, bet ļoti bieži es neesmu tāds cilvēks, kurš zina. Un tajā brīdī viss mainās. Tu vairs tikai neklusē. Tu sāc būvēt sev apkārt stratēģijas, lai paslēptu šo domas trūkumu. Tu pārdomā trīs reizes, pirms uzdod jautājumu. Tu raksti melnrakstus, bet tos nenopublicē. Tu klausies, kad citi runā, bet savā galvā esi it kā aiz durvīm. Es vēl neesmu gatavs. Es vēl neesmu gatava. Un šeit ir tas, ko es vēlos, lai tu sadzirdi.
Šī doma, tā nav stulbuma zīme. Tā ir bailes, kas izliekas par intelekta trūkumu. Bet patiesībā tu neesi traks, neesi muļķis. Tu vienkārši neesi noticējis vai noticējusi, ka drīksti mācīties skaļi. Tu esi gudrs un gudra, bet tu neesi pieradis būt redzams procesā.
Un tā ir šīs domas būtība. Tā liek izvairīties no redzamības, no neskaidrības, no nepēfekta ceļa. Es to zinu, jo pati esmu to piedzīvojusi. Esmu sēdējusi telpā ar desmit cilvēkiem un jutusies kā vienīgais, kurš patiesībā nezina. Esmu dzirdējusi sevi sakāmu: "Ko es vispār te daru? Viņi tūlīt sapratīs." Un redzi, tā ir vienkārši neizdzīvota pieredze. Mirklis, kurā tu sev netici un neko neteici. Man drīkst būt jautājumi. Man drīkst būt neziņa. Un vēl viena lieta. Šī doma nepazūd. Ja tu nekad neesi tai gājis cauri, tu esi to slēpis, apklusinājis, apgājis apkārt ar gudru uzvedību. Bet tu nekad neesi apstājies un teicis: "Runā, es tevi dzirdu, un es darīšu vienalga." Un šodien mēs to darīsim.
Tālāk mēs runāsim par to, no kurienes šī doma vispār rodas, kā tā tiek iedēsta mūsos un kā tu vari beidzot sākt dzīvot bez tās. Ne tikai domās, bet uz skatuves, pārdošanā, attiecībās, nu, tavā reālajā pieredzē, dzīvē. Tātad, tu nepiedzimi ar šo domu. Tu viņu iemācījies. Šodien es gribu, lai tu š-šo sadzirdi, a, ļoti apzināti un tālu līdz galam, līdz mielei. Tu nepiedzimi ar domu, ka neesi pietiekami gudrs vai gudra. Tu šo domu iemācījies. Un, ja kaut ko var iemācīties, to var arī atmācīties. Šī doma "Es neesmu pietiekami gudrs un gudra" nav instinkts. Tā ir treniņa rezultāts, jo jau kopš bērnības mēs visi dzīvojam neredzamā sistēmā, kurā valda likumi, bieži nerakstīti, bet ļoti reāli. Un šeit es lūgšu tevi uz brīdi apskatīties sevī ar nelokāmu godīgumu. Ja tu esi audzināts kā vīrietis, tev, iespējams, mācīja, ka tev vienmēr jāzina bērnībā, skolā, attiecībās, darbā.
Tava vērtība tika saistīta ar to, cik pārliecināts tu izklausies, cik racionāls, lietišķs, sagatavots. Bet neviens neteica, ka šī pārliecība bieži vien ir maskētas bailes. Un tagad, kad tu klusē sapulcē, kad nevari atbildēt bērna jautājumam, kad izvairies no prezentācijas, tas nav tāpēc, ka tu būtu dumjš. Tas ir tāpēc, ka tu netici, ka tev drīkst nebūt visas atbildes. Ja tu esi audzināta kā sieviete, tev, iespējams, mācīja, ka tava gudrība ir pieļaujama, bet tikai noteiktos rāmjos. Tev nevajadzētu kļūdīties pārāk skaļi.
Tev nevajadzētu zināt pārāk daudz, jo tas var biedēt. Tu esi gudra, bet uz nosacījumiem. Un tagad, kad tev ir ideja vai viedoklis, tu pārbaudi, pārlasi, izdzēš, jo dziļi iekšā dzīvo uzskats, ja kļūdīšos, viņi to izmantos pret mani. Un šeit parādās viens no visbīstamākajiem domāšanas trikiem. Šī doma liek tev domāt, ka tev ar to jāsadzīvo. Bet mēs nesadzīvojam ar domām, kas mūs atdala no savas būtības. Mēs tās demontējam akmeni pa akmenim ar saprašanu, ar izvēli, ar rīcību. Un zini, viens no skaļākajiem cēloņiem šai domai ir vērtējošā izglītība.
Mēs uzzaugām sistēmā, kur pareizā atbilde bija svarīgāka par dziļu jautājumu, kur zināt bija nozīmīgāk nekā pētīt. Un tagad pieaugušā vecumā mēs ticam, ka kļūdīties ir kauns. Bet tā nav taisnība. Tas ir vecs standarts, ko tu joprojām nes sev līdzi. Un vēl.
Vēl ir tāda nasta vai aizvērta kaste, kas saucas nepabeigtie brīži no pagātnes. Tie brīži, kad tu pateici un par tevi pasmējās, kad tu kļūdījies un kāds to uztvēra ar ironiju, kad tu, zinātkāre, nosauci kaut ko muļķību un visi smējās. Šie mirkļi palika tevī, un tie šodien formē tavu reakciju, nevis realitāti.
Maldīgie priekšstati – tā ir vēl viena joma, kura liek dzīvot bailēs. Bailes, kas iemācījās runāt kā loģika. Tagad mēs esam nonākuši pie vietas, kur daudzi paslīd. Viņi cenšas tikt galā ar domu "Es neesmu pietiekami gudrs", bet vienlaikus turpina ticēt mītiem, kas šo domu baro katru dienu. Un šie mīti nav kaut kādi absurdu. Tie izklausās tik loģiski, tik inteliģenti, pat, es teiktu, pašsaprotami. Bet šodien mēs tos salaužam. Skaļi, skaidri, vienu reizi par visām reizēm. Mīts numur viens. Gudrs cilvēks vienmēr zina, ko saka. Šis skan ļoti dabiski, vai ne?
Ja esi gudrs, tu zini. Tu nešaubies. Tu esi pārliecināts. Bet patiesībā visgudrākie cilvēki šaubās visvairāk. Viņi uzdod jautājumus. Viņi saka, es nezinu. Viņi nemēra savu vērtību ar to, cik bieži viņiem ir taisnība. Zināšanas nav vara. Gudrība – tā ir pazemība. Spēja teikt, es gribu saprast, nevis izskatīties pareizi. Mīts numur divi.
Man jāizskatās pārliecinātam, lai mani uztvertu nopietni. Šis kļūst par slazdu. Īpaši tad, ja tu pieradi, ka emocijas – tas ir vājums. Tad tu nedrīksti teikt, es nezinu. Nedrīksti pasmieties par sevi. Nedrīksti parādīt, nezinu. Bet kas ir pārliecība bez autentiskuma? Tā ir poza, un cilvēki to jūt.
Īsta autoritāte sākas brīdī, kad tu esi gatavs būt cilvēks, nevis tēls. Mīts numur trīs. Ja es kļūdīšos, viņi mēs neklausīsies. Šis mīts balstās kaunā. Idejā, ka viena kļūda var iznīcināt tavu vērtību. Bet patiesība ir cita. Kļūda, kuru tu nepārprotami pārdzīvo ar cieņu pret sevi, tā iedvesmo. Tā parāda – mana vērtība nav atkarīga no perfekcijas. Un tas nav vājums, tas ir spēks. Tas ir tas, kam cilvēki uzticas visvairāk.
Mīts numur četri. Vēl nedaudz, un tad es būšu gatavs. Nu šis mīts, tas ir dzīves atlikšanas mehānisms. Vēl viena grāmata, vēl viens kurss, vēl viens gads. Bet gatavība nav sajūta, tā ir izvēle. Ja tu gaidi, kad jutīsies pietiekami gudrs, tu palaidīsi garām reālās mācības. Tās, kas notiek tikai procesā.
Un tagad patiesība, kas bieži šokē. Tu vari būt dziļi gudrs cilvēks un vienlaikus ticēt pilnīgi nepatiesiem uzskatiem par sevi. Bet mēs šos mītus vairs neizliekamies par normāliem. Mēs tos atzīstam, pārvērtējam un pāraujam. Ja nākamajā daļā mēs iesim praktiskajā līmenī, es tev parādīšu savu pieeju, kā pārrakstīt ne tikai domas, bet arī uzvedību. Reāli ikdienā tavs iekšējais darbs kļūs redzams ārpusē un tu beidzot sāksi dzīvot, nevis sagatavoties dzīvei.
Tātad, kā es piedāvāju ar to tikt galā? Domu nevar izmainīt ar vienu, vēl vienu domu. Domu "Es neesmu pietiekami gudrs vai gudra", nevar vienkārši izdzēst ar motivējošu citātu. Tu to neizdzēsīsi arī ar afirmāciju. Šī doma ir jāizdzīvo, jāizjauc. Es teiktu, jānojauc. Jāizstāj ar pieredzi. Tātad reālu darbību, reālu, ķermenisku, izdzīvot darbību un regulāru. Un te ir mana pieeja no pārvērtējošās konsultēšanas, protams. Un tā nav pozitīvā domāšana. Šī ir domas sadursme ar realitāti vai domas un jūtu sadursme.
Kad galvā skan "Es neesmu pietiekami gudrs, gudri", tu necenties to apklusināt. Tu dari kaut ko, kas šo domu izaicina. Tu uzdod jautājumu, pat ja nezini, vai tas izklausās gudri. Uzdod. Tu saki "Es nezinu", un vēro. Nekas nesabruks. Tu kļūdies, piemēram, publiski, apzināti un pēc tam pieraksti, kas notika. Tā tu pārprogrammē savu nervu sistēmu no izvairīšanās, no drošību caur reālu pieredzi, jo lielākais mūsu uzvedības modelis ir izvairīties. Bet šie principi liek pāriet uz drošību caur reālu pieredzi.
Otrais solis. Alter ego aktivizēšana. Nevis izlikšanās, bet drosmes režīms. Tātad būt iekšēji drosmīgam pāraukt, pārperēt sevi. Es mācu strādāt ar alter ego to tavu daļu, kuru nav ievainojušas pagātnes bailes. Tas nav tēlo, ka esi pārliecināts. Tas ir tagad rīkojas tā mana versija, kurai ir atļauts būt nepilnīgai, kļūdainai un tomēr spēcīgai. Tātad, pat ja mēs nemākam, mēs mācāmies ne mākot, bet darīt.
Prakse. Piemēram, uzzīmē vai apraksti, kā rīkojas tava alter ego versija, kad jūt šaubas. Kā viņš, viņa runā, kā sēž, kā atbild, kā saka, es nezinu. Un tad pārej uz režīmā. Nevis gaidot drosmi, bet ejot kustībā, jo kustība rada ticību.
Trešais solis būs apzinātas kļūdas treniņš. Brīvība caur izgāšanos. Šis būs neērti, un tieši tāpēc tas dziedē. Es aicinu cilvēkus izdomāt un izpildīt vienu kļūdu nedēļā. Ne tāpēc, ka ciešanas ir cēls, bet tāpēc, ka neērtība ir vārti uz brīvību.
Uzdevumi. Pajautā kaut ko, ko baidies jautāt. Publicē ierakstu bez perfekcijas filtra. Piesakies iespējai, kurā juties nepietiekams vai neticēji, ka tā varētu būt tev. Un pēc tam nedzēs, neanalizē. Vienkārši dari. Vēro, elpo un atkārto. Ceturtais solis. Tas ir treniņš rakstīšanā. Es to saucu par domu žurnālu. Rakstīt, nevis turēt sevī. Katru dienu viena doma. Kaut vai simts, bet rakstiet. Es neesmu pietiekami... Un uzreiz te blakus, ko tu tomēr izdarīji? Es neesmu pietiekami gudra, lai vadu šo sarunu. Un pāreju uz "Es vadīju šo sarunu ar trīcošām rokām un viss bija labi". Tu nomaini ne tikai domu, tu pārraksti savu identitāti. Un tas viss kopā, tā nav tehnika, tā ir dzīves pozīcija. Tā ir arī apzinātība, jo tu sāc to redzēt tāpēc, ka tu to raksti. Tā ir izvēle nevis atlikt, bet sākt darīt, dzīvot no savas iekšējās vērtības, nevis no bailēm.
Nākamais, ko es tev parādīšu, ko šī pārrakstīšana maina reālajā dzīvē. Ne teorētiski, bet tavā balsī, tavās attiecībās, tavā naudā. Tavā ietekmē. Un jā, arī tavā sejā, ja tu spīdēsi citādi. Kad tu atgriezīsies sevī pēc šādas, mm, uzdevuma izpildes, kad tu sāc dzīvot no vietas sevī, kas vairs netic, domājis, neesi pietiekami gudrs vai gudra, tu nejutīsies vienkārši labāk. Tu kļūsi brīvs vai brīva. Un brīvība tā nav tikai sajūta, tā ir spēks.
Tu pārstāsi izniekot enerģiju, slēpjot sevi. Vairs nav jāslēpj iekšējais teātris, nav jāspēlē viņš, kur katrs vārds tiek cenzēts. Tu runā, uzstājies, uzdod jautājumus, ej sarunā un tava klātbūtne kļūst jūtama. Cilvēki beidzot dzird tevi un tu beidzot dzirdi sevi. Tu kļūsti ātrāks lēmumos, drošāks riskā. Kad kļūda vairs nav pierādījums, ka neesi pietiekams, tu sāc darīt to, ko citkārt atliktu mēnešiem. Tu saki "jā" projektam. Tu sāc jaunu virzienu. Tu sūti piedāvājumu, pat ja vēl viss nav skaidrs. Un tas maina spēli.
Tu kļūsti par autoritāti, ne tikai ekspertu. Zināšanas dara tevi par ekspertu, klātbūtni par autoritāti. Cilvēki sāk tev uzticēties ne tāpēc, ka tu esi visgudrākais, bet tāpēc, ka esi autentisks. Tu dari to, ko citi tikai domā. Tu pelni vairāk, jo vairāk, jo vairs nespēlē maziņu. Šī doma "nepietiekami gudrs", tā liek tev pazemināt cenu, atlikt startu, turēt sevi ēnā. Kad tu to maini, tu iemācies būt redzams un saņemt. Nauda, iespējas, kontakti. Tie nāk ne pie perfekta, bet pie dzīva cilvēka kustības, patiesībā pie mums enerģijas, ko paši radām. Tu veido attiecības, kurās drīksti būt tu pats. Kad tev vairs nav kauns par savām šaubām vai nezināšanu, tu satiec cilvēkus no patiesas vietas. Un zini, kas notiek? Viņi jūtas drošāk tavu blakus, jo tu radi telpu, kur nevienam nav jātēlo. Tu jūties klātesošs savā dzīvē ne kā aktieris, kurš spēlē sev sevis pareizo versiju, it kā cilvēks, kurš ir mājās, savā balsī, savā izvēlē, savā ķermenī, un tas ir nenovērtējam.
Un tagad, kad tu zini, ko tiešām vari iegūt, nākamajā noslēdzošajā daļā, mēs iesim praktiski. Konkrēts aicinājums tev uz rīcību, jo bez rīcības pat visdziļākā atklāsme paliek par domu. Bet tu neesi šeit, lai domātu, kā dzīvot. Tu esi šeit, lai dzīvotu.
Tu esi noklausījies šo epizodi līdz galam. Tu esi ielaidis sevī domas, kuras agrāk ignorēji. Tu esi atpazinis mītus, aktivizējis savu alter ego un sapratis vienu būtisku lietu. Tu neesi balss savā galvā. Un tagad, tagad tu ej un dari! Šodienas uzdevums. Paņem papīru, nu, vai atver piezīmes telefonā un uzraksti šo teikumu: "Es neesmu pietiekami gudrs, gudra, lai..." Un pabeidz to ar vienu konkrētu situāciju, no š-no kuras šobrīd varbūt izvairies. Varbūt tā ir saruna, varbūt kāds projekts, varbūt jautājums, ko neesi uzdevis, neskaidrība. Vai arī kaut kas daudz lielāks. Uzraksti to. Skaties uz to neaizver acis.
Un tad dari to šodien. Ne kad būs viegli, ne kad jutīsies gatavs, bet tagad. Ar bailēm, ar sviedriem, ar trīcošu balsi vai trīcošu roku, jo šis ir īstais treniņš. Nevis pārvērtēt domu, bet rīkoties pie klātbūtnes. Un pēc tam trešais solis. Uzraksti sev otro teikumu. "Es izdarīju, un es joprojām esmu šeit." Tu izdzīvo, tu rīkojies, tu atgriezies sevī. Un tas nav tikai notikums. Tas ir jauns sākums. Šī nav motivācija. Tā ir tava jaunā versija. Versija, kas turpina.
Un, ja tu jūti, ka šī nav tikai viena epizode, bet sākums dzīvei, kurā tu jau esi brīvs vai brīva, nāc mācīties kopā ar mums Alter Ego skolā. Tā nav skola, kur sēž un klausās. Tā ir skola, kur tu kļūsti. Tu mācies pārvaldīt savu prātu, emocijas un nervu sistēmu, un dari to kopā ar cilvēkiem, kas vairs netic kādam brīdim vēlāk. Mēs darām šodien. Kopā, reāli un dziļi. Es esmu Lilita. Tu esi pietiekams vai pietiekama. Un tagad tu zini, kā to pierādīt. Ne pasaulei, bet sev. Tiekamies nākamajā epizodē! Nu, vai arī skolā.
