“Labā puiša” sindroms (2. daļa)
Lilita Danilāne · Alter Ego skola
Un ar jums atkal Alter Ego skola. Šī ir otrā daļa par labā puiša sindromu. Ja tu klausījies pirmo, tu jau saprati pamatu. Tava labestība bieži nav vienkārši rakstura īpašība. Tā ir veids Kā tu mēģini kontrolēt situāciju, lai neviens neapvainojas, lai tevi neatstumj, lai tu izskatītos pareizs? Un šodien mēs neapspriedīsim, kāpēc tu tāds esi. Tu to jau zini. Šodien mēs ejam uz to, kas reāli sabojā dzīvi ikdienā. Un tie ir trīs konkrēti punkti, kuros labais puisis sevi apstādina. Es uzreiz pasaku, ko tu no šīs epizodes saņemsi.
Tu beidzot sapratīsi, kāpēc vaina nav kompass. Ja tu mēģini ielikt robežu un tev parādās vaina, tu automātiski domā, ka dari kaut ko sliktu. Bet šī vaina bieži nav morāla. Tā ir vecā ieraduma atlieka. Tu gadiem esi trenējis sevi izdabūt, izdabāt. Un tagad, kad sāc izvēlēties sevi, ķermenis protestē. Šajā epizodē tu iemācīsies atšķirt vainu, kas rodas, kad tu tiešām pārkāp savas vērtības, no vainas, kas rodas, kad tu beidzot pārstāj būt ērts. Un tas ir kritiski, jo, ja turpināsi izmantot vainu kā kompasu, tu vienmēr atgriezīsies pie izdabāšanas.
Tāpat tu iemācīsies dusmas pārvērst par skaidrību, nevis par sodu. Lielākā daļa labā puiša dusmas nav skaļas. Tās ir klusas. Tās iznāk kā aukstums, ironija, pazušana. Viss ir ok ar saspringtu seju vai minimums kā sods. Šajā epizodē tu iemācīsies vienkāršu prasmi. Dusmas ir signāls, ka kaut kur tu nepateici patiesību vai neieliki robežu. Un mēs to pārvarēsim vienā teikumā, ko tu vari pateikt laikā, nevis pēc nedēļas.
Vēl tu iemācīsies tiešumu attiecībās un seksā bez spiediena, bez mājieniem. Ja tu esi labais puisis, tu bieži esi netiešs. Jo netiešums šķiet drošāks. Tu ceri, ka viņa sapratīs. Tu gaidi ideālu brīdi. Tu padari sevi ērtu un pēc tam jūties noraidīts. Šajā epizodē tu iemācīsies pateikt trīs lietas tā, lai tas nav uzmācīgi. Ko tu gribi, ko tu negribi un ko tu piedāvā. Nevis kā ultimātu, bet kā pieaugušu vīriešu skaidrību. Nu un jā, mēs runāsim arī par to, ko darīt ar nē, jo tas ir punkts, kur labais puisis bieži iekrīt atpakaļ vecajā režīmā, klusuma sodā vai aizvainojumā.
Un te ir mans galvenais solījums tev. Es netaisos tev iedot vēl vienu pareizo teoriju, ko tu noklausīsies un aizmirsīsi. Šī epizode ir radīta tev, lai tu spētu izdarīt vienu kustību citādi. Tikai vienu. Ne pārmainīt visu personību. Vienu reālu soli, kur tu pasaki nē vai pasaki patiesību, vai izsaki vēlmi tieši. Un tad tu redzi, ka pasaule nesaprūk, un tieši tajā brīdī sākas tavas pārmaiņas.
Īss tests tev pirms ejam tālāk. Atbildi sev godīgi klausoties. Kur tu pēdējās dienās pateici jā, kad gribēji teikt nē? Kur tu juti aizvainojumu, bet nepateici, kas patiesībā notika? Ko tu gribi attiecībās vai seksā, bet tu to pasniedz kā mājienu, nevis kā lūgumu?
Ja tev kaut viena atbilde ir jā, tu esi tieši mērķī. Nu labi, tagad mēs ķersimies pie pašas problēmas. Bez filozofijas. Es tev pastāstīšu, kā šis modelis izskatās trīs situācijās — robežās, dusmās un tiešumā. Šeit būs problēma vienā teikumā. Tu mēģini būt labs tā, lai otram būt ērti, un tu maksā ar trim lietām — robežu trūkumu, uzkrātām dusmām un netiešumu. Un tagad es tev parādīšu, kā tas izskatās dzīvē, nevis teorijā. Situācijās, kur tu sevi atpazīsti uzreiz.
Robežu problēma tātad. Ja tu jūti, ka nevēlies, bet tu pasaki jā, jo galvā ir doma, ja es pateikšu nē, es būšu slikts, viņa apvainosies un būs konflikts. Un tu piekāpies ne vienreiz, bet kā režīms. Kā tas izskatās? Tu atcelsi savu plānu, lai izpatiktu. Tu dari lietas mieram, nevis tāpēc, ka gribi. Tu piekrīti, lai nepazustu tuvība vai lai būtu sekss. Tu nepasaki, kas tev neder, jo nav ērti taisīt skandālu.
Rezultāts nav miers. Rezultāts ir parāds, jo katrs jā, kas ir pret tevi, pārvēršas par iekšēju Tu man esi parādā. Un te parādās pirmā pazīme, ka robežu nav. Tu kļūsti īkns par sīkumiem. Ne tāpēc, ka sīkumi ir lieli, bet tāpēc, ka tu neizturēji lielo patieso patiesību laikā.
Dusmu problēma? Tu nedusmojies skaļi, tu dusmojies klusi. Tā ir vēl viena svarīga lieta, ko būtu jāņem vērā. Te ir svarīga atšķirība. Daudzi vīrieši nedomā, ka ir dusmīgi, jo viņi nekliedz. Bet dusmas nav tikai kliegšana. Dusmas ir arī aukstums. Kā klusās dusmas izskatās labā puiša stilā? Tu saki, viss ok, bet tonis ir ass.
Tu aizveries, pazūdi, neatbildi. Tu joko, bet tajā ir adata. Tu sāc darīt minimumu, nevis tāpēc, ka tev nav spēka, bet tāpēc, ka tā ir atriebība. Tu uzkrāj un tad vienā brīdī sprāgst par sīkumu. Un pats sliktākais ir tas, ka tu bieži pats nesaproti, par ko tieši esi dusmīgs, jo tu dusmas neesi sasaistījis ar iemeslu, kur es nepateicu nē, kur es noklusēju, kur es piekritu pret sevi.
Tāpēc dusmas vairs nav signāls, tās kļūst par fonu. Tiešuma problēma? Tu nedrīksti gribēt, tāpēc tu dzīvo mājienos. Šī ir zona, kur labais puisis cieš visvairāk attiecībās un seksā. Tu gribi tuvību, tu gribi būt izvēlēts, tu gribi vairāk kaisles vai vienkārši vairāk jā no viņas puses. Bet tu nepasaki to tieši, jo galvā ir doma, ja es pateikšu, ko gribu, es būšu uzmācīgs, prasīgs, nu, visbeidzot egoists. Tāpēc tu ej uz mājieniem. Kā izskatās tavi mājieni? Tu dari pareizās lietas, cerot uz atbildi. Tu gaidi, ka viņa pati sapratīs. Tu uzdod jautājumus, kas nav jautājumi. Nu kā tu jūties ar slēptu cerību? Tu kļūsti īpaši jauks, kad patiesībā gribi tuvību. Un, ja atbilde nav tāda, kādu tu cerēji, tu to neuztver kā situāciju. Šovakar nē. Tu to uztver kā spriedumu par sevi. Es viņai nepatīku. Ar mani kaut kas nav.
Man jādara vairāk. Un te ir brīdis, kur sākas sliktākā kombinācija. Netiešums plus uzkrātas dusmas rezultējas ar aizvainojumu. Īsais kopsavilkums priekš tevis, kāpēc viss saiets šķērsām. Šīs trīs lietas baro viena otru. Un pamēģini šo atcerēties kā, nezinu, labāko dzejoli. Ja tu neliec robežas, tu uzkrāj. Ja tu uzkrāj, tu kļūsti pasīvi agresīvs. Ja tu kļūsti pasīvi agresīvs, tu zaudē tiešumu. Ja tu zaudē tiešumu, attiecībās pazūd skaidrība un cieņa. Un tad tu atkal mēģini būt vēl labāks, lai atgūtu to, ko pats ar netiešumu pazaudēji.
Ja tu tagad domā, okei, es sevi atpazīstu, labi, tas ir tieši tas, kas vajadzīgs. Ja nākamajā daļā mēs ejam uz cēloni, bet ne bērnības romānu formātā. Ļoti konkrēti, kādas domas uztur šo programmu un kāpēc tu tās pieņem kā patiesību.
Nu labi, tātad cēlonis. Ne kā tu bērnībā juties, bet kāpēc tu šodien atkārto vienu un to pašu, pat ja esi gudrs, pieaudzis vīrietis. Cēlonis ir viena lieta, tu pieņem noteiktas domas kā faktus. Tātad uztveri, mēģini uztvert kā faktu.
Un tad tu dzīvo pēc tām. Un šīs domas parasti ir trīs kategorijās. Doma kategorija numur viens. Es esmu atbildīgs par viņas emocijām. Šī ir galvenā labā puiša domāšana. Ja viņa ir neapmierināta, es esmu slikts. Ja viņa apvainojas, es kļūdījos. Ja viņa ir dusmīga, tas ir bīstami. Tāpēc tu automātiski dari šo. Tu izlīdzini, tu atvainojies par sevi, tu piekāpies, tu dari mieru.
Šķiet pieklājīgi, bet patiesībā tas ir kontroles veids. Tu mēģini kontrolēt viņas sajūtas, lai justos pats droši. Un tas ir cēlonis robežu trūkumam. Jo, ja tu jūties atbildīgs par viņas emocijām, tu nevarēsi būt godīgs. Mēs neatbildam ne par ko, kas ir ārpus mums. Mēs varam atbildēt tikai par sevi.
Doma kategorija numur divi. Konflikts nozīmē attiecību apdraudējumu. Labais puisis, viņas smadzenes konfliktu traktē kā signālu. Tūlīt būs zaudējums. Tāpēc tu nepasaki "nē". Tāpēc tu nepateiksi patiesību. Tāpēc tu neizteiksi vajadzību. Tāpēc tu neuzstādīsi robežu. Tu izvēlēsies īstermiņa mieru, jo galvā ir doma: "Ja es būšu stingrs, es pazaudēšu tuvību." Nu, vai ļaunāk - "Viņa vienmēr mani atstās." Bet šī doma ir kļūdaina tieši pieaugušo attiecībās.
Bez robežām tuvība nesaglabājas, tā kļūst par paklausību vai vēsumu. Šis ir cēlonis dusmu uzkrāšanai, jo tu apklusini sevi, lai izvairītos no konflikta un pēc tam maksā ar aizvainojumu. Doma kategorija numur trīs. Tiešums ir bīstams, īpaši seksā un tuvībā. Galvenā parasti ir viena no šīm domām: "Ja es pateikšu, ko gribu, es būšu uzmācīgs. Ja es būšu tiešs, viņa mani nosodīs. Ja es dzirdēšu "nē", tas nozīmē, ka ar mani kaut kas nav labi." Tāpēc tu izvēlies netiešumu. Mājieni, pareiza uzvedība, cerība, ka viņa sapratīs. Un pat tad parādās slēptā dinamika. Tu kļūsti labs ar cerību. Tas ir darījums, tikai skaistā iepakojumā. Cēlonis šeit ir ļoti konkrēts. Tu nebaidies no tiešuma. Tu baidies no sajūtas, ko nes līdzi "iespējams", "nē", kauns, noraidījums, pazemojums, pazeminājums. Tāpēc tu izvairies.
Kāpēc šīs domas vispār turas tik stingri pie mums? Tāpēc, ka tās tev kaut kad ir strādājušas. Iztapšana deva tev mieru. Klusēšana deva tev drošību. Netiešums pasargāja tevi no "nē". Bet pieaugušā dzīvē šī aizsardzība ir kā pārāk maza bruņa. Tā vairs netur, bet tu turpini to valkāt. Un te ir pats svarīgākais: šī doma turas nevis tāpēc, ka tās ir patiesas, bet tāpēc, ka tu neesi trenējies pretējo. Tu neesi trenējies būt neērti, bet godīgi, izturēt vainu pēc robe, pēc robežas, izturēt dusmas bez sodīšanas, izturēt "nē" bez sabrukuma. Tāpēc vecais automāts uzvar.
Labā puiša sindromu uztur šitāda sistēma. Doma "Es nedrīkstu" pāriet sajūtā, vainā, bailēs, kas atkal pāriet darbībā, izdabāšanā, mājieni, klusums, un rezultējas tas ar aizvainojumu. Tātad doma "Es nedrīkstu", sajūta, vaina, bail, izdabāšana, mājieni, klusums, aizvainojums. Un kamēr tu nemācies izturēt sajūtu, tu vienmēr atgriezīsies pie vecās rīcības.
Nu labi, tagad tu zini, kas ir sakne. Nevis tu esi tāds, bet tu tici noteiktām domām un bēdz no noteiktām sajūtām. Nākamajā daļā mēs parunāsim par mītiem, kas uztur visu mūsu dzīvi. Īsi un skarbi, ko tu sev stāsti un kāpēc tas ir nepareizi praksē. Tātad maldīgie priekšstati.
Salauzam šitos mītus. Ne filozofiski, bet praktiski, jo mīti ir tas, ar ko tu attaisno veco uzvedību. Mīts numur viens. Robežas ir egoisms. Ko tas tev liek darīt? Tu saki "jā", kad iekšā ir "nē". Cena, ko tu samaksā par to, tu kļūsti nevis laipns, bet apslī, apslēpt, apslēpti dusmīgs.
Patiesība. Robežas nav egoisms. Robežas ir skaidrība par to, kur beidzas tu un kur sākas cits. Egoisms ir tad, kad tu piekrīti, bet pēc tam sodi ar aukstumu vai aizvainojumu. Mīts numur divi. Ja es pateikšu "nē", viņa apvainosies, un tas nozīmē, ka es kļūdos. Ko tas tev liek darīt? Tu mēģini izglābt viņas reakciju. Paskaidro, atvainojies, piekāpies. Un cena, ko tu šeit samaksā? Tu mācies vienu lietu. Es nedrīkstu būt neērts. Patiesība. Cilvēks drīkst apvainoties. Tā nav katastrofa. Tā nav tava identitāte. Tu esi atbildīgs par savu teikumu, nevis par viņas emociju.
Mīts numur trīs. Dusmas ir slikti. Labs vīrietis nedusmojas. Ko tas tev liek darīt? Tu norī, klusē, iztur, līdz uzkrājas. Un cena, ko maksā? Dusmas iznāk greizi. Klusumi, sods, ironija, vēsums. Nu, varbūt pat sprādziens. Patiesība, dusmas ir signāls, ka robeža nav ielikta vai patiesība nav pateikta. Slikti nav just dusmas, slikti ir parādīt tās par, ar caur sodu. Slikti ir patiesībā nemīlēt sevi un norīt.
Mīts numur četri. Ja es parādīšu dusmas, es būšu tāds pats kā slikti vīrieši. Ko tas tev liek darīt? Tu izvēlies nulle dusmu politiku un cena? Tu kļūsti pasīva agresīvs, jo tev nav cita kanāla. Patiesība ir starpība starp dusmām un agresiju. Dusmas var būt mierīgas, īsas un robežās. Neviens cilvēks nedusmojas ilgāk par trim līdz četrām minūtēm. Savukārt agresija ir uzbrukums, un tā ir vesela sistēma, kas ir krājusies no apslāpētām dusmām. Labais puisis problēma nav dusmas. Problēma ir tas, ka tu tās paturi zem paklāja, līdz tās kļūst toksiskas.
Mīts numur pieci. Tiešums ir uzmākšanās. Ko tas tev liek darīt? Tu ar mājieniem gaidi, dari pareizi, cerot uz atbildi. Un cena? Tu kļūsti netiešs un neskaidrs un pēc tam apvainojies, ka tevi nesaprot. Patiesība, uzmākšanās ir spiediens bez cieņas. Tiešums ir lūgums ar cieņu. Tiešums skan "Es gribu", vai "Tu esi atvērta?"
Uzmākšanās skan "Tev vajadzētu, jo es esmu. Tu man esi parādā." Mīts numur seši. Ja saņemšu nē, tas nozīmē, ka ar mani kaut kas nav. Ko tas tev liek darīt? Izvairīties no tiešiem lūgumiem, lai nejustu kaunu. Un cena, ko tu maksā? Tu dzīvo mājienos un minēšanā, un tur vienmēr dzimst aizvainojums. Patiesība, nē, ir informācija par brīdi, noskaņojumu, apstākļiem, robežām, ne spriedums par tavu vērtību. Tu vari izturēt nē un palikt vīrietis ar cieņu. Tas ir briedums.
Mīts numur septiņi. Ja es būšu pietiekami labs, viņa pati gribēs. Ko tas tev liek darīt? Būt labs ar slēptu cerību. Cena? Tu pārvērt labestību par valūtu un attiecības par tirgu. Patiesība, vēlme nerodas no pareizas uzvedības. Vēlme bieži rodas no skaidrības, robežām, klātbūtnes un tiešuma. Ja tu gribi tuvību, tev jāiemācās runāt, nevis pelnīt.
Šie mīti izklausās pareizi, bet tie ražo vienu un to pašu rezultātu. Tu esi labs, bet iekšā tukšs vai dusmīgs. Mana pieeja šīs problēmas risināšanai priekš tevis. Un tas nav padoms vai padomu saraksts. Tā ir vesela sistēma, kā izslēgt labā puiša automātu. Un automāts strādā šādi. Doma "Es nedrīkstu" pāriet uz sajūtu, vaina, bailes, kauns, pāriet uz veco rīcību, izdabāšana, mājieni, klusums un kļūst par rezultātu, aizvainojums, attālums. Tāpēc risinājums nav kļūt drosmīgam. Risinājums ir iemācīties izturēt sajūtu, kas līdz šim vadīja tavu rīcību. Un tieši tur strādā pārējošā konsultēšana. Tu apzināti ej iekšā neērtumā, paliec tur pietiekami ilgi, lai plā, lai prāts redz realitāti un tad pārraksta veco scenāriju.
Došu tev četrus soļus. Pirmais solis varētu būt noķer domu, kas tev ir, apstādina. Ja es pateikšu nē, viss sabruks. Otrais solis, nosauc šai domai sajūtu, no kuras tu bēdz. Vaina, trauksme, kauns. Trešais solis, pretdarbība. Izdari tieši to, ko automāts negrib. Robeža, patiesība vai tiešs lūgums. Ceturtais solis, pārvērtē, fiksē faktus, kas notika īstenībā, nevis tavā prognozē. Šie četri soļi ir atslēga visiem trim blokiem, robežām, dusmām un tiešumam.
Kā tad ir dzīvot ar robežām bez vainas? Es neglābj tavas emocijas. Kāpēc vaina parādās? Tāpēc, ka tev ir vecais na-noteikums. Labs zēnu pienākums ir, lai otram ir labi. Robeža šo noteikumu pārkāpa, un ķermenis uzreiz dod vainu. Ko mēs darām? Mēs nelabojam vainu ar paskaidrojumiem. Mēs izturam vainu un paliekam pie robežas.
Ieklausies, kāds varētu būt robežas kods vienā teikumā? Nē, man neder, es to nedarīšu. Vai es nedaru x, es daru y. Pārvērtējošais moments. Pēc robežas tev gribēsies atpirkties ar skaidrojumiem. Tieši tur ir treniņš. Neatpirkties. Palikt vienā teikumā. Ko tas tev pārraksta? Veco domu nē, es esmu slikts, uz jaunu realitāti nē, es esmu skaidrs un es izturu reakciju.
Dusmas bez sprādziena. Es nepazūd, es nenosaucu. Dusmas pašas par sevi nav problēma. Problēma ir, ka tu tās vai nu apklusiņ, vai izliec greizi. Mans princips dusmas ir signāls par robežu vai patiesību, kas netika pateikta. Tāpēc pieeja ir nevis nomierināties, bet nosauc un ieliec.
Īstā dusmu, īsā dusmu pārvarēšana viens teikums, ne saruna. Atceries, tev patīk attaisnoties. Šeit ievēro likumu. Viens īss teikums. Kad notika x, es jutu y. Man vajag z. Piemēram, kad tu atcēli pēdējā brīdī, es jutu dusmas. Man vajag laicīgu ziņu.
Pārvērtējošais moments. Tava sistēma gribēs vai nu norīt, vai sprāgt. Visticamāk, vienu no šiem ceļiem tu izvēlēsies. Tu dari trešo. Pasaki vienu īsu teikumu un apstājies. Atceries, kad notika x, es jutu y. Man vajag z. Kad tu atcēli pēdējā brīdī, es jutu dusmas. Man vajag laicīgu ziņu.
Ko tas pārraksta? Veco domu, ja es dusmošos, būs, būs konflikts un es zaudēšu mīlu. Ja es dusmas pasaku veselīgi, es iegūstu skaidrību un cieņu. Tiešums attiecībās un seksā. Es pasaku, ko gribu, un izturu atbildi. Tiešums tātad nav par spēku. Tiešums ir par briedumu. Labais puisis, viņa problēma šeit ir ļoti konkrēta. Viņš baidās no nē, tāpēc, ka viņš izvēlas mājienus un mājieni vienmēr beidzas ar aizvainojumu.
Tiešuma kods. Es gribu. Mini ko. Vai tu esi atvērta? Piemēri. Es gribu tuvību šovakar. Vai tu esi atvērta? Es gribu, lai mēs parunājam divdesmit minūtes. Vai vari šovakar? Es gribu pamēģināt. Mini ko. Kā tev tas skan? Pārvērtējošais moments. Neērtākā daļa nav pateikt. Neērtākā daļa ir izturēt atbildi bez soda.
Ja atbilde ir nē un tu kļūsti auksts, tu atgriezies vecajā modelī. Ja atbilde ir nē un tu paliec cieņā, tu pārraksti programmu. Atceries, tev ir tikai jāiztur šis pārvērtējošais moments. Reakcija tātad. Ko tas pārraksta? Veco domu nē, ar mani kaut kas nav kārtībā, uz jaunu realitāti nē, ir informācija. Es varu palikt stabils.
Kur te ienāk alter ego skola? Vai kā tas ir saistīts ar tevis pašu alter ego? Alter ego nav tēlošana, tas ir stāvoklis, kurā tu vari izdarīt pretdarbību, kad vecais labais zēns grib atkāpties. Šajā tēmā alter ego ir vienkāršs vīrietis ar mugurkaulu. Viņš dara trīs lietas. Pasaka vienu teikumu, iztur sajūtu, nepērk atpakaļ mieru ar izdabāšanu.
Mēs skolā to trenējam kā prasmi. Nevis iedvesma, bet atkārtojama rīcība. Neliels mini kopsavilkums, lai tev paliek galvā. Atceries, robeža pārraksta bailes sarūgtināt Veselas, veselas dusmas pārraksta tendences sodīt ar klusumu. Tiešums pārraksta mājiens un slēptus darījumus. Un visos trijos gadījumos atslēga ir viena izturēt neērtību, nevis bēgt atpakaļ uz veco uzvedību.
Reakcija būs tā, kas tevi vai nu izglābs, ja tu viņai ļausi pabūt, uz viņu paskatīties un noturēt viņu, vai arī reakcijā tu aiziesi uz savu veco uzvedību. Nākamā daļa ir par to, ko tas tev dos reāli, kā mainīs attiecības, kāds būs iekšējais miers, seksuālā brīvība un pašcieņa, kad šis trīs, kad visas šīs trīs prasmes kļūs par normu.
Tātad tu iegūsti citu realitāti. Tas ir, pirmkārt, nelab sajūtu. Tu pārstāj dzīvot ar iekšēju rēķinu. Tā būtu pirmā svarīgākā lieta. Kad tev nav robežu, tu visu laiku maksā ar sevi. Un tad iekšā parādās rēķins. Es taču esmu tik daudz. Kur ir mana daļa? Kad tu ieliec robežas un pasaki patiesību, laikā rēķins pazūd. Tu vairs neesi labs ar cerību. Tu esi skaidrs ar izvēli, un tas uzreiz samazina aizkaitinājumu, nogurumu no cilvēkiem un sajūtu, ka tevi izmanto.
Attiecībās mainās spēka dinamika no izdabāšanas uz cieņu. Labais puisis bieži cenšas būt mīlams ar ērtumu, bet ērtums reti rada cieņu. Kad tu sāc pateikt nē bez vainas, netaisīt mājiens, nerīt aizvainojumu, tu kļūsti prognozējams labā nozīmē. Cilvēks saprot, kur tu stāvi, un skaidrība rada cieņu. Te ir praktisks efekts mazāk strīdu par neko un vairāk reālu sarunu par to, kas tiešām ir.
Tu beidz sodīt ar klusumu un pazušanu. Klusuma sods izskatās mierīgs, bet tas ir ļoti agresīvs. Tas atņem otram iespēju saprast, kas notiek, un izlabot. Kad tu māki dusmas pārvērst vienā teikumā, tu vairs nepazūd. Tu esi pieejams kā pieaudzis vīrietis. Notika tas, es jutu to. Man vajag šo. Tas uzreiz uzlabo komunikāciju, drošību attiecībās un tavu pašu mieru, jo tu vairs nedzīvo ar sakostiem zobiem.
Sekss un tuvība kļūst vienkāršāki un bieži arī biežāki. Labais puisis parasti mēģina nopelnīt tuvību, un tā rada spriedzi, jo otrs jūt šeit ir gaidas, bet tās netiek pateiktas. Kad tu esi tiešs, es gribu tuvību, un tu izturi atbildi bez sodīšanas. Tuvībā parādās drošība. Praktiski tas nozīmē mazāk minēšanas un vilšanās. Mazāk mēs it kā dzīvojam kopā, bet es jūtos viens. Vairāk iespēju sarunāt, ko abi gribam.
Un svarīgākais tu pārstāj uztvert nē kā pazemojumu. Tas vienatnē izslēdz milzīgu spriedzi, kas nogļunojā velgi. Tu iegūsti stabilitāti, pašcieņu, nevis atkarību no apstiprinājuma. Kad tu dzīvo izdabāšanā, pašvērtība staigā ārā. Ja citi apmierināti, tu esi ok. Ja citi neapmierināti, tu jūties vainīgs vai slikti. Kad tu mācies pateikt robežu, izturēt vainu, pateikt patiesību, izturēt nē, pašcieņa sāk balstīties uz tavu rīcību, nevis uz citu reakcijām. Tu sāc sev uzticēties. Es varu būt neērts un tomēr palikt labs cilvēks. Tas ir brīvības pamats.
Tu kļūsti mazāk sarežģīts un vairāk efektīvs. Labais puisis ļoti bieži domā daudz, analizē, gaida īsto brīdi, noskaņojuma signālu un dzīve iet garām. Kad tu sāc runāt īsi un skaidri, dzīve kļūst vienkāršāka. Mazāk prāta spēļu. Mazāk ko viņi domāja. Vairāk darbības. Tu kļūsti par vīrieti, ar kuru ir viegli dzīvot, jo tu neslēp patiesību.
Un kas mainās visvairāk? Visbiežāk pirmais, kas mainās, ir šis. Tu pamani aizvainojumu ātrāk un neļauj tam pārvērsties par sodu. Tas ir īsts progress. Nevis es nekad vairs nedos, nedusmošos, bet es vairs nesodīšu. Tātad ieguvums nav tikai uzvedības uzlabojums. Ieguvums ir tas, ka tu pārstāj dzīvot kā vīrietis, kurš nopelna mīlestību ar paklausību, un sāc dzīvot kā vīrietis, kurš rada cieņu un skaidrību.
Nu labi, tagad svarīgākais. Ja tu šo noklausies un neko neizdari, tavs prāts vienkārši paņem idejas un ieliks tās tajā pašā plauktā, kur ir viss pārējais. Jā, loģiski. Un rīt tu atkal pateiksi jā, atkal noklusēti, atkal būsi netiešs. Ne tāpēc, ka tu esi vājš. Tāpēc, ka automāts uzvar. Tāpēc mans aicinājums šodien nav maini dzīvi. Mans aicinājums ir izdari vienu pārvērtējošo soli. Vienu.
Izvēlies vienu no trim pogas spiedieniem. Ne trīs. Vienu. Pirmais. Robeža. Ja tu visbiežāk izdebā, pasaki vienu īsu nē, bez paskaidrojumiem. Formāts? Nē, man neder. Vai es to nedarīšu. Punkts. Otrais. Dusmas. Ja tu visbiežāk uzkrāj un paliec auksts, pasaki vienu teikumu, kas pārvērš dusmas robežā. Kad es jūtu, man vajag. Tātad, kad mini kas, es jūtu, nosauc jūtu un man vajag mini ko.
Trešais. Tiešums. Ja tu visbiežāk mājienos dzīvo gaidās, cerībās, izsaki vienu tiešu lūgumu. Es gribu un pasaki ko. Vai tu esi atvērta? Otrais, galvenais nosacījums, tu neglāb sajūtu. Pēc šīs rīcības tev parādīsies sajūta un tā būs neērta. Tā var būt vaina, trauksme, kauns, spriedze. Un šeit ir pats kodols. Pārvērtēšana notiek tikai tad, ja tu izturi šo sajūtu un neatkāpies atpakaļ uz veco uzvedību. Neļauj prātam sev aizrunāt. Neļauj viņam domāt, ka esi slikts, nepareizs, lai atkal iekāptu vecajās sliedēs.
Vecais tu gribēsi atpirkties ar paskaidrojumiem, ar nu labi nekas, ar piekāpšanos, ar jokiem, ar pazušanu. Šodien uzdevums ir viens, palikt pie teiktā. Trešais, divu minūšu pārvērtējums pēc tam. Un es teiktu, tas ir obligāts. Lai automāts tiešām sāktu lūzt, tev vajag pierādījumu nevis galvā, bet faktos. Pēc rīcības pieraksti divas rindas. Ko mans prāts prognozēja? Piemēram, viņa sadusmosies un viss sabruks, mani noraidīs, būs katastrofa.
Un otrais, kas notika realitātē? Piemēram, viņa bija neapmierināta desmit minūtes, bet dzīve turpinājās. Viņa pateica nē, un tas nebija pasaules gals. Saruna kļuva skaidrāka. Tieši šis pārraksta veco programmu. Nevis man šķiet, bet es redzēju. Ceturtais, ja tu gribi to ielikt muskuļos, nevis pamēģināt vienreiz. Un te ir mans aicinājums no manis kā Lilites un Alter Ego skolas puses. Ja tu saproti, ka tev vajag vidi, kur šo trenēt regulāri, nāc uz Alter Ego skolu. Tur mēs šo darām sistemātiski. Atrodam tavu konkrēto labā puisja automātu, izvēlamies pretdarbības, robežas, dusmas, tiešumus, trenējam neērtības izturēšanu bez atkāpšanās un fiksējam, pārvērtējam, līdz tas kļūst par jaunu normu. Nevis tikai saprast, bet dzīvot citādi.
Nu ko, te Lilite. Šodien viens solis, viena robeža vai viens teikums, vai viens tiešs lūgums un pēc tam divas rindas realitātes. Tas ir viss, kas vajadzīgs, lai sāktu tavas pārmaiņas. Lai tev veicas!
